Solis I. Stāsta sākums

Reiz dzīvoja zēns vārdā Maksis. Viņš bija jautrs un zinātkārs zēns, kurš vienmēr meklēja piedzīvojumus. Skolā viņam bija daudz draugu, un viņi bieži spēlējās kopā pagalmā pēc stundām.

Solis II. Garlaicības sākums

Bet vienu dienu notika nepatīkams notikums. Maksis saslima un vairākas dienas nevarēja iet uz skolu. Viņš palika mājās, gulēja gultā un jutās ļoti bēdīgs. Viņam bija garlaicīgi un skumji, jo viņš nevarēja spēlēties ar draugiem un apmeklēt savu iemīļoto skolas bibliotēku.

Solis III. Garlaicības sliktākie mirkļi

Vienā no šīm dienām, kad visi bija skolā, Maksis gulēja savā gultā un domāja, ka viss apkārt kļuvis tik garlaicīgs un bezmērķīgs. Viņš jutās skumjš un vientuļš, jo neredzēja savus draugus un nevarēja mācīties kopā ar viņiem.

Solis IV. Ko dara Maksis

Tad Maksis nolēma, ka vairs negrib vienkārši gulēt un garlaikoties. Viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai uzlabotu savu noskaņojumu. Viņš palūdza mammai atnest viņa mīļāko piedzīvojumu grāmatu, kuru viņš vēl nebija lasījis. Maksis sāka lasīt grāmatu un sajuta, ka viņa iztēle atkal atdzīvojas.

Solis V. Makša sajūtas

Pēc tam Maksis jutās nedaudz labāk. Lasot savu mīļāko grāmatu, viņš aizmirsās no garlaicības un skumjām. Viņš sāka iztēloties sevi kopā ar grāmatas varoņiem, kuri devās aizraujošos ceļojumos.

Solis VI. Problēmas risinājums

Maksis nolēma, ka, lai gan viņš pašlaik nevar būt kopā ar draugiem, viņš var atrast daudzas interesantas nodarbes sev. Viņš sāka plānot, kuras grāmatas vēl vēlas izlasīt un kādas jaunas spēles vēlas apgūt, kad atgriezīsies skolā. Maksis saprata, ka garlaicību var pārvarēt, ja meklē jaunas iespējas savu interešu apmierināšanai.

Secinājums

Makss sajuta, ka viņa garastāvoklis uzlabojas, kad viņš koncentrējās uz to, ko var izdarīt šobrīd, lai uzlabotu situāciju. Lasīšana un iztēle palīdzēja viņam aizmirst par garlaicību un atkal izjust dzīves prieku.