Solis I. Pajautājiet bērnam:
Kad tu atceries veco nepatīkamo notikumu, kāda aina tev parādās acu priekšā?
Kad tu atceries visgarāko notikuma brīdi, ko tu domā par sevi?
Solis II. Stāsta sākums
Reiz dzīvoja… .
Viņu sauca…
Viņš darīja visu to pašu, ko katrs…
Vispirms viņš…,
pēc tam…,
tad…,
un pēc tam…
Ar ko sākt?
Sākam ar pozitīvu situāciju „Viss bija labi…”, veidojot bērnam drošības sajūtu.
- Izvēlamies galveno varoni: pasaku tēlu vai reālu?
- Identifikācija. Galvenajam varonim ir līdzīgas īpašības ar bērnu, bet, lai bērns varētu brīvi distancēties no galvenā varoņa, vārdam jābūt citam.
- Detalizēti pārrunājam un iezīmējam: ko varonis redz, dzird, jūt pieskaroties; kādas smaržas viņš izjūt, garšas (kāds ir viņa mīļākais gardums), ķermeņa sajūtas (ko viņš izjūt vēderā, galvā…)
- Ja runa ir par pārāk smagu situāciju, tad stāstu var stāstīt vairākās versijās ar atšķirīgu emocionālo slodzi: vispirms stāsta varonis (vai darbojošā persona) var būt, teiksim, zieds – saulespuķe; pēc dažām dienām, stāstot šo pašu stāstu, var tuvoties vēl nedaudz, izvēloties jau cilvēku.
Solība III. Kaut kas notiek
Grūtā situācija – vissliktākais attēls, vissmagākā epizode, nomācoša doma (“Es…”);
nepatīkamas sajūtas apraksts(“Diemžēl tā var notikt ar bērnu/dzīvnieku…”)
Reiz…
Pēkšņi…
Solība IV. Ko dara varonis
Un tad…
- Pajautājiet bērnam: Kāds ir viņa viedoklis?
Solība V. Kaut kas neiet tā, kā ieplānots
Tomēr…
Solība VI. Tad…
Tad…
Mūsu varonis mēģina atrisināt problēmu.
(Aktīvi rīkoties, katru dienu kļūt stiprākam, lūgt kādam palīdzību…)
Risinājumi, izeja, aktīva bērna līdzdalība, pozitīvas sajūtas, labs viedoklis, kas palīdz samazināt slodzi.
(“Es…”)
Solība VII. Stāsta beigas
Beidzot…
(visi atrisinājās, vai arī nē, bet varonis kļuva stiprāks, ieguva pieredzi)
Jauns pozitīvs stāvoklis. Drošības un laba garastāvokļa pastiprināšana.