Solis I: Kontakta izveidošana

Pajautājiet bērnam:

  • Kad tu atceries veco nepatīkamo notikumu, kāda aina parādās acu priekšā?
  • Kad tu atceries sliktāko brīdi šajā notikumā, ko tu domā par sevi?

Uzmanību! Ja bērns nevēlas atbildēt uz jautājumiem, nelieciet viņam to darīt (vai nespiediet viņam to darīt). Sāciet paši izdomāt stāstu.

Frāzes, kuras nedrīkst teikt bērnam sarunas laikā:

  • Nav jābaidās vai Nebaidies.
  • Tu tā nedrīskti domāt, tās ir muļķības.
  • Ko tu izdomā, ko tu esi sadomājies?
  • Saņem sevi rokās.
  • Nav jāraud vai Neraudi.
  • Bet tu mani sarūgtināji.
  • Tu man liki šausmīgi vilties.

Princips: bērnam ir tiesības uz subjektīvu situācijas uztveri.

Solis II: Stāsta sākums

Reiz dzīvoja puika. Viņu sauca Pēteris. Viņš darīja visu to pašu, ko katru dienu: vispirms viņš pamodās, tad brokastoja, un pēc tam devās uz skolu/ bērnudārzu. Viss bija labi, un Pēteris jutās droši.

Elementi:

  • Sākam ar pozitīvu situāciju, lai bērns justos droši.
  • Izvēlamies galveno varoni: šajā gadījumā tas ir īsts puika Pēteris.
  • Identifikācija: galvenajam varonim ir līdzīgas iezīmes ar bērnu, bet vārds ir cits, lai nodrošinātu distancēšanos.
  • Detalizēti apspriežam un iztēlojamies: ko varonis redz, dzird, jūt; kādas smaržas viņš sajūt, garšas (kāda ir viņa mīļākā uzkoda), ķermeņa sajūtas (ko viņš sajūt vēderā, galvā…).

Solis III: Apgrūtinoša situācija

Reiz Pēteris kopā ar mammu devās ciemos pie vecmāmiņas, kas dzīvoja lielas mājas desmitajā stāvā augstā mājā. Viss bija labi, līdz viņi nonāca pie lifta. Pēkšņi Pēteris sajuta stipras bailes un nevēlējās iekāpt liftā. Viņš atcerējās veco nepatīkamo epizodi, kad reiz bija iesprūdis liftā uz dažām minūtēm.

Solis IV: Ko dara varonis

Un tad Pēteris nolēma nebraukt liftā un pateica to mammai. Mamma ieraudzīja viņa bailes un nolēma palīdzēt. Viņi apsēdās uz soliņa pie ieejas, un mamma sāka stāstīt stāstu par burvju liftu.

Pajautājiet bērnam: “Kāds ir tavs viedoklis?”

Solis V: Kaut kas notiek ne tā (jeb noiet greizi)

Tomēr Pēteris joprojām juta bailes, pat pēc mammas stāsta. Viņš domāja, ka nespēs pārvarēt savas bailes.

Solis VI: Problēmas risinājums

Tad Pēteris nolēma mēģināt iedomāties, ka lifts ir burvju transports, kas ved viņu uz fantastisku pasauli. Viņš dziļi ieelpoja, aizvēra acis un iedomājās, ka lido uz burvju pasauli, kur dzīvo labas fejas un drosmīgi bruņinieki. Pēteris jutās stiprāks un drosmīgāks. Viņš uzdrošinājās iekāpt liftā kopā ar mammu.

Lifts maigi uzbrauca, un kad durvis atvērās desmitajā stāvā, Pēteris smaidot iznāca kopā ar mammu. Viņš pārvarēja savas bailes un jutās kā īsts varonis.

Pajautājiet bērnam: “Kā tu domā, ko Pēteris jūt šajā mirklī?”

Solis VII: Pozitīvs noslēgums

Kopš tā laika Pēteris vienmēr izmantoja liftu, iedomājoties jaunus piedzīvojumus burvju pasaulē. Viņš vairs nebaidījās, bet tieši pretēji — gaidīja jaunus aizraujošus ceļojumus ar burvju liftu.

Secinājums:

Mūsu varonis iemācījās pārvarēt savas bailes, aktīvi rīkojoties un iedomājoties pozitīvus mirkļus. Tas palīdzēja viņam justies stiprākam un pārliecinātākam par sevi.