QA Beta
Provide feedback
Uzmanību! Ja situācija ir saistīta ar sarežģītiem notikumiem un jūs redzat, ka bērns atrodas smagā psiholoģiskā stāvoklī, neskatoties uz jūsu centieniem, lūdzu, meklējiet palīdzību pie psihologiem vai psihoterapeitiem, kuri specializējas trauma jomā.

Scenārijs: Atslēga - Lielas bailes

See also: #scenario #key #past fear
Draw
Tutorials

Lielas bailes — interaktīvs stāsts par pagātni, kad notika kaut kas nepatīkams.
pāriet pie soļiem

Terapijas stāsta izveidošana par traumatisku notikumu ir svarīgs solis, lai risinātu bērna emocionālās un psiholoģiskās problēmas. Tas palīdz bērnam atrast veidu, kā izteikt savas jūtas, izstrādāt jaunas stratēģijas un uzsākt pozitīvu izmaiņu procesu savā dzīvē.

Ja situācija ir saistīta ar sarežģītiem notikumiem un jūs redzat, ka bērns atrodas smagā psiholoģiskā stāvoklī, neskatoties uz jūsu centieniem, lūdzu, meklējiet palīdzību pie psihologiem vai psihoterapeitiem, kuri specializējas trauma jomā.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

  • Atklāt grūtus mirkļus no pagātnes: palīdziet bērnam saprast un dalīties sāpīgās atmiņās.
  • Iemācīties runāt par grūtībām: māciet runāt par sarežģītiem notikumiem, kas notikuši pagātnē.
  • Uzbūvēt stipras attiecības: radiet uzticības un savstarpējās sapratnes atmosfēru starp vecākiem un bērnu.
  • Atrisināt problēmas kopā: palīdziet bērnam atrast risinājumus dažādām grūtībām.
  • Izveidot priekšstatu par sevi un pasauli: palīdziet bērnam labāk saprast, kā darbojas pasaule un kāda ir viņa loma tajā.

Kad tas ir nepieciešams?

  • Bērnu kaut kas satrauc;
  • Bērna uzvedība ir mainījusies;
  • Bērns ir kļuvis par konflikta aculiecinieku;
  • Bērns ir pārdzīvojis traumējošu notikumu, zaudējumu (vardarbība, slimība, dzīvībai bīstamas situācijas, kāda cilvēka nāve).

Piemēri stāstu tēmām:

  1. Iesprūdis liftā;
  2. Uzturēšanās slimnīcā;
  3. Vecāku šķiršanās;
  4. Vecāku šķiršanās ar vardarbību;
  5. Nelaimes gadījums (automašīnas avārija) ar traumu (salauzta kāja, roka);
  6. Nelaimes gadījums bērnu laukumā;
  7. Dzīve strīdu atmosfērā;
  8. Autoagresīva uzvedība;
  9. Neziņa un bailes pēc robežu pārkāpšanas;
  10. Dzīvesvietas maiņa;
  11. Draugu zaudēšana;
  12. Vardarbība;
  13. Svešvaloda;
  14. Bērns nesaņem, ko viņam vajag jaunos apstākļos;
  15. Vardarbīgs rīcība no cita bērna;
  16. Bērns tika kaunināts ģimenes, draugu vai svešinieku klātbūtnē;
  17. Bērns ir spiests pamest vecāku māju un uz to reaģē ar agresiju.

Kā to darīt:

Solis I. Uzdodiet bērnam jautājumus:

  1. Kad tu atceries veco nepatīkamo notikumu, kāda aina parādās tavās acīs?
  2. Kad tu atceries visilgāko mirkli no notikuma, ko tu domā par sevi?

Uzmanību! Ja bērns nevēlas atbildēt uz jautājumiem, nelieciet viņam to darīt. Sāciet paši izdomāt stāstu.

Frāzes, kuras nedrīkst teikt bērnam sarunas laikā:

  • Tas nemaz nebija tik slikti;
  • Es tevi nekad neesmu atstājusi;
  • Tas taču nesāp;
  • Nav jābaidās;
  • Tu nevari tā domāt, tas ir muļķīgi;
  • Kāpēc tu biji tik neuzmanīga?;
  • Ko tu izdomā, ko tu est iedomājusies?;
  • Saņemies!;
  • Nevajag raudāt;
  • Tu taču mani sarūgtināji;
  • Tu man likusi briesmīgi vilties.

Bērnam ir tiesības uz subjektīvu situācijas uztveri.

Solis II. Stāsta sākums

Reiz bija…
Viņu sauca…
Viņš darīja visu to, ko…
un katrs…:
vispirms viņš…,
pēc tam…,
tad…,
pēc tam…

  • Sākam ar pozitīvu situāciju “Viss bija labi…”, veidojot bērnam drošības sajūtu.
  • Izvēlamies galveno varoni: pasaku vai reālu?
  • Identifikācija. Galvenajam varonim ir līdzīgas iezīmes ar bērnu, bet, lai bērns varētu brīvi distancēties no galvenā varoņa, vārdam jābūt citam.
  • Detalizēti apspriežam un izzīmējam: ko varonis redz, dzird, jūt pieskaroties; kādas smaržas un garšas (kas ir viņa iecienīts), viņš
    sajūt, ķermeņa sajūtas (ko viņš jūt vēderā, galvā…).
  • Ja runa ir par pārāk sarežģītu situāciju, tad stāstu var pastāstīt vairākās versijās ar atšķirīgu emocionālo slodzi: vispirms varoņa lomā var būt, piemēram, zieds – saulespuķe; pēc dažām dienām, stāstot šo pašu stāstu, varam tuvoties vēl nedaudz, izvēloties jau cilvēku.

Solis III. Kaut kas notiek

Sarežģīta situācija

  • vissliktākais attēls atmiņā,
  • vissmagākā epizode,
  • bērnu nomācošas domas (“Es…”);
  • nepatīkamas sajūtas apraksts (“Diemžēl, tā var notikt ar bērnu/ dzīvnieku…”)

Reiz…
Pēkšņi…

Solis IV. Ko dara varonis?

Un tad…

Uzdodiet bērnam jautājumu:

Kāds ir viņa viedoklis?

Solis V. Kaut kas iet greizi

Tomēr…

Solis VI. Tad…

Tad…

Mūsu varonis mēģina atrisināt problēmu.
(Aktīvi rīkoties, katru dienu kļūt stiprākam, lūgt kādam palīdzību…)

  • risinājumu ceļi,
  • izeja,
  • bērna aktīva iesaiste,
  • pozitīva sajūta,
  • laba viedokļa veidošana, kas palīdz samazināt slogu (“Es…”)

Solis VII. Stāsta beigas

Beidzot… (viss ir atrisināts vai nav, bet varonis ir kļuvis stiprāks, ieguvis pieredzi).
Jauns pozitīva stāvoklis. Drošības, laba garastāvokļa sajūtas pastiprināšana.

Kas var kļūt par varoni terapeitisko stāstu izveidei:

Reāli varoņi

1. Marks, drosmīgs zēns

  • Izskats: tumši mati, lielas zaļas acis, bedrītes vaigos.
  • Raksturs: ziņkārīgs, mīl piedzīvojumus, vienmēr palīdz draugiem.

2. Marta, labsirdīga meitene

  • Izskats: gaiši mati, zilas acis, vienmēr valkā sarkanu lentu matos.
  • Raksturs: atsaucīga, mīl lasīt grāmatas, vienmēr gatava uzklausīt citus.

3. Roberts, mazais sapņotājs

  • Izskats: sarkani, cirtaini mati, valkā brilles.
  • Raksturs: iztēlojas sevi kā supervaroni, mīl zīmēt, nedaudz kautrīgs.

4. Emīlija, mazā pētniece

  • Izskats: īsi kastaņbrūni mati, vienmēr valkā krāsainas zeķes.
  • Raksturs: mīl dabu, pēta visu apkārt, uzdod daudz jautājumu.

5. Olivers, jaunais izgudrotājs

  • Izskats: tumši mati, vienmēr valkā gaiši zilu beisbola cepuri.
  • Raksturs: interesējas par tehniku, konstruē modeļus, dievina eksperimentēt.

6. Sofija, mazā dejotāja

  • Izskats: gari mati, saņemti astē, valkā baleta tutu kleitu.
  • Raksturs: dievina dejot, jautra, vienmēr kustībā.

7. Jānis, jautrais puika

  • Izskats: gaiši brūni mati, mirdzošs smaids.
  • Raksturs: mīl smieties, stāstīt jokus, spēlēt futbolu.

8. Elizabete, mazā māksliniece

  • Izskats: īsi mati ar krāsainām matadatām.
  • Raksturs: dievina zīmēt, sapņaina, ļoti radoša.

9. Gustavs, mazais mūziķis

  • Izskats: gaiši mati, vienmēr ar mazo ģitāru.
  • Raksturs: mīl spēlēt instrumentus, dziedāt, ar labu ritma izjūtu.

10. Jēkabs, mazais ceļotājs

  • Izskats: tumši mati, vienmēr ar mugursomu.
  • Raksturs: dievina ceļot, stāstīt stāstus par saviem piedzīvojumiem.

Šie tēli var tikt izmantoti terapeitisku stāstu veidošanai, kur viņi saskaras ar dažādām grūtībām, piedzīvo emocijas, kas ir līdzīgas bērna izjustajām, un mācās tās pārvarēt.

Pasaku varoņi

1. Meža rūķis Grins

  • Izskats: mazs, ar bārdu, nēsā zaļu cepuri.
  • Raksturs: gudrs, draudzīgs, zina daudz meža noslēpumu.

2. Feja Lili

  • Izskats: maza, ar spārniem, nēsā ziedu raksta kleitu.
  • Raksturs: laipna, vienmēr gatava palīdzēt, ir burvju putekļi dziedināšanai.

3. Pūķītis Toby

  • Izskats: mazs pūķis, spilgti zaļš, ar spārniem.
  • Raksturs: ziņkārīgs, nedaudz kautrīgs, bet ļoti drosmīgs.

4. Elfs Ariels

  • Izskats: garš, ar asām ausīm, ģērbjas elfu drēbēs.
  • Raksturs: jautrs, ātrs, mīl dziedāt dziesmas.

5. Mavka Marička

  • Izskats: meitene ar gariem matiem, pārklāta ar ziediem un lapām.
  • Raksturs: sargā dabu, gudra, mīl dejot.

6. Burvis Alfrēds

  • Izskats: vecs vīrietis ar garu bārdu, nēsā mēteli un cepuri.
  • Raksturs: gudrs, mierīgs, vienmēr zina, kā atrisināt problēmu.

7. Ūdens piliens

  • Izskats: mazs ūdens gars, kas izskatās kā ūdens piliens.
  • Raksturs: rotaļīgs, mīl plunčāties un spēlēties ūdenī.

8. Kaķis karotājs Murčiks

  • Izskats: liels kaķis ar zobenu un ķiveri.
  • Raksturs: drosmīgs, aizsargā vājos, vienmēr gatavs kaujai.

9. Greita, raganiņa uz slotas

  • Izskats: maza raganiņa ar asu cepuri, nēsā melnu kleitu.
  • Raksturs: nedaudz neveikla, bet ļoti laipna un vēlas palīdzēt citiem.

10. Lidojošais ponijs Pegija

  • Izskats: mazs ponijs ar spārniem, mirdzošs.
  • Raksturs: jautrs, mīl piedzīvojumus, palīdz visiem, kas ir grūtībās.

11. Milzis Bobs

  • Izskats: liels, ar laipnām acīm, nēsā vienkāršu apģērbu.
  • Raksturs: nedaudz neveikls, bet ļoti laipns un aizsargā savus draugus.

12. Mazais trollis Triksija

  • Izskats: neliels, ar zaļu ādu, smieklīgs deguns.
  • Raksturs: draiskulīgs, mīl jokot, vienmēr meklē piedzīvojumus.

13. Princese Aurora

  • Izskats: skaista meitene ar zeltainiem matiem, nēsā kroni.
  • Raksturs: taisnīga, gudra, vienmēr gatava palīdzēt savai karalistei.

14. Rūķis kalējs Nikita

  • Izskats: zems, spēcīgs, ar bārdu un āmuru.
  • Raksturs: čakls, nedaudz kašķīgs, bet ar lielu sirdi.

15. Burvīgais vienradzis Zvaigznīte

  • Izskats: balts vienradzis ar mirdzošu ragu.
  • Raksturs: maigs, laipns, ar burvju spējām, kas palīdz dziedēt.

Šie pasaku varoņi palīdzēs bērnam ienirt burvju pasaulē un atrast veidus, kā pārvarēt savas bailes un problēmas.

Svarīgi!
  1. Saglabājiet precizitāti detaļās: norādiet, kas ko darīja, kad un kur.
  2. Ļaujiet bērnam raksturot situāciju zīmēšanas laikā: mudiniet viņu stāstīt par smaržām, garšām, sajūtām un domām, kas saistītas ar situāciju.
  3. Paskaidrojiet bērnam, ka fiziskas reakcijas, piemēram, sasalšana, kliegšana, raudāšana vai bēgšana, kā arī emocijas, piemēram, bailes, agresija vai apjukums, ir dabiskas sarežģītās situācijās. Ķermenis reaģē tā, lai aizsargātu varoni.

Lūk, daži teikumi, kurus var teikt bērnam stāsta beigās, kuru viņš ir izveidojis pats:

  1. Tu lieliski izstāstīji savu stāstu. Tas ir ļoti svarīgi.
  2. Es ļoti lepojos ar tevi, ka tu spēji dalīties savās domās un jūtās.
  3. Šis stāsts parāda tavu drosmi un spēku.
  4. Tu esi ļoti gudrs/gudra, jo saprati, kā pārvarēt šo situāciju.
  5. Tu spēji atrast savu izeju no šī stāsta.
  6. Tavs stāsts ir ļoti interesants un tam ir svarīga mācība mums visiem.
  7. Tu parādīji, cik svarīgi ir atklāti runāt par savām jūtām.
  8. Šis stāsts palīdz mums visiem labāk saprast, kas ir svarīgi tev.
  9. Es esmu pārsteigts/pārsteigta, cik labi tu prot izteikt savas domas.
  10. Tu esi ļoti liels malacis, jo izklāstīji savas jūtas šajā stāstā.
  11. Šie teikumi stiprinās bērna pārliecību pēc tam, kad viņš dalījās savā pieredzē, un ļaus viņam justies atbalstītam un saprastam.

Terapeitiskā stāsta piemērs - Petja un Burvīgais lifts (līdz 8 gadiem)

Solis I. Kontakta izveide

Uzdodiet bērnam:

  • Kad tu atceries veco nepatīkamo notikumu, kāda aina parādās tavās acīs?
  • Kad tu atceries vissliktāko šī notikuma mirkli, ko tu domā par sevi?
Uzmanību! Ja bērns nevēlas atbildēt uz jautājumiem, neuzspiediet viņam. Sāciet paši izdomāt stāstu.

Frāzes, kuras nedrīkst teikt bērnam sarunas laikā:

  • Tev nav jābaidās
  • Tu nevari tā domāt, tas ir muļķīgi
  • Ko tu izdomā, ko tu esi iedomājusies?
  • Saņemies
  • Nevajag raudāt
  • Tu taču mani sarūgtināji
  • Tu esi licis man briesmīgi vilties.
Principi: bērnam ir tiesības uz subjektīvu situācijas uztveri.

Solis II: Stāsta sākums

Reiz bija zēns. Viņu sauca Petja. Katru dienu viņš darīja vienu un to pašu: vispirms viņš pamodās, pēc tam ēda brokastis, un tad devās uz skolu/dārziņu. Viss bija labi, un Petja jutās droši.

Elementi:

  • Sākam ar pozitīvu situāciju, lai veidotu bērnam drošības sajūtu.
  • Izvēlamies galveno varoni: šajā gadījumā tas ir reāls zēns Petja.
  • Identifikācija: galvenajam varonim ir līdzīgas iezīmes kā bērnam, bet vārds ir cits, lai nodrošinātu distancēšanās brīvību.
  • Detalizēti apspriežam un attēlojam: ko varonis redz, dzird, izjūt; kādas smaržas un garšas viņš jūt (kāds ir mīļākais našķis), ķermeņa izjūtas (ko viņš izjūt vēderā, galvā…).

Solis III: Sarežģīta situācija

Reiz Petja kopā ar māti devās ciemos pie vecmāmiņas, kas dzīvoja desmitajā stāvā augstā mājā. Viss bija labi , kamēr viņi nonāca pie lifta. Pēkšņi Petja sajuta stipras bailes un nevēlējās iekāpt liftā. Viņš atcerējās veco nepatīkamo epizodi, kad reiz bija iestrēdzis liftā uz dažām minūtēm.

Solis IV: Ko dara varonis

Un tā Petja nolēma nebraukt ar liftu un teica to mātei. Māte pamanīja viņa bailes un nolēma palīdzēt. Viņi apsēdās uz soliņa pie ieejas, un māte sāka stāstīt stāstu par burvju liftu.

Uzdodiet bērnam: “Kāds ir tava domas par to?”

Solis V: Kas notiek ne tā

Tomēr Petja joprojām jutās nobijies, pat pēc mātes stāsta. Viņš domāja, ka nespēs pārvarēt savas bailes.

Solis VI: Problēmas risinājums

Tad Petja nolēma mēģināt iedomāties, ka lifts ir burvju transports, kas ved viņu uz fantastisku pasauli. Viņš dziļi ieelpoja, aizvēra acis un iedomājās, ka lido uz burvju pasauli, kur dzīvo labsirdīgas fejas un drosmīgi bruņinieki. Petja juta, ka kļūst stiprāks un drosmīgāks. Viņš apņēmās iekāpt liftā kopā ar māti.

Lifts maigi pacēlās, un, kad durvis atvērās desmitajā stāvā, Petja ar smaidu iznāca kopā ar māti. Viņš pārvarēja savas bailes un jutās kā īsts varonis.

Uzdodiet bērnam: “Ko tu domā, kā Petja jutās šajā brīdī?”

Solis VII: Pozitīvs noslēgums

Kopš tā laika Petja vienmēr izmantoja liftu, iedomājoties jaunus piedzīvojumus burvju pasaulē. Viņam vairs nebija bail, bet, tieši otrādi, viņš gaidīja jaunus aizraujošus ceļojumus ar burvju liftu.

Secinājums:

Mūsu varonis iemācījās pārvarēt savas bailes, aktīvi rīkojoties un iedomājoties pozitīvus mirkļus. Tas palīdzēja viņam justies stiprākam un pārliecinātākam par sevi.

Bērna izveidotais terapeitiskais stāsts par traumatiskajiem notikumiem ir svarīgs rīks emocionālo un psiholoģisko traumu risināšanā.

Šeit ir daži aspekti, kuriem jāpievērš uzmanība:

  1. Atbalsts un drošība: Ir svarīgi izveidot drošu un atbalstošu vidi bērnam. Terapeitam vai pieaugušajam jānodrošina, ka bērns jūt, ka viņa jūtas un emocijas ir svarīgas un tiks cienītas.

  2. Stāsta daļu izvēle: Bērns var izvēlēties stāsta elementus, piemēram, galveno varoni, notikuma vietu, notikumu secību utt. Tas palīdz bērnam sajust kontroli un veicina viņa aktīvu līdzdalību terapijas procesā.

  3. Jūtu izpausme: Ir svarīgi stimulēt bērnu izteikt savas jūtas, emocijas un domas ar stāsta palīdzību. Tas ļauj viņam sajust atbalstu un izpratni par saviem pārdzīvojumiem.

  4. Stāsta pielāgošana: Stāsts var tikt pielāgots atkarībā no bērna vecuma un attīstības līmeņa. Piemēram, jaunāki bērni var izmantot vairāk vizuālo elementu vai pasaku varoņu, savukārt vecāki bērni var izvēlēties pielietot tiešāku pieeju situācijai.

  5. Jaunu prasmju attīstība: Stāsts var ietvert elementus, kas veicina jaunu stratēģiju vai emocionālās regulācijas prasmju attīstību. Piemēram, stāsta varonis var demonstrēt, kā viņš spēj atrast atbalstu, atjaunot ticību sev vai attīstīt stratēģijas, lai pārvarētu bailes vai trauksmi.

  6. Pakāpeniska informācijas ievade: Ir svarīgi izvairīties no bērna pārslodzes ar informāciju, kas var būt traumatiska. Terapeitam jāpārvalda process tā, lai bērns pakāpeniski izteiktu un saprastu savas jūtas, bez pārslodzes.

8 September 2024