Scenārijs: Atslēga - Panākumu Stāsts

Panākumu Stāsts - Interaktīvs stāsts ikdienas sarunām.
Pāriet uz soļiem

Kad tas ir nepieciešams?

Bērns izjūt prieku, lepnumu vai gandarījumu;
Bērns nav pieradis pieņemt tiešu uzslavu;
Kautrīgs bērns;
Agresīvs bērns;
Bērnam nepieciešams jūsu atbalsts;
Bērnam ir nepieciešama motivācija;

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Fiksēt bērna atmiņā labus notikumus;
Sniegt bērnam ilgtermiņa resursus;
Sniegt vecākiem papildus resursus;
Iemācīt bērnam saprast, kas viņam sagādā prieku un ar ko viņš vēlas nodarboties;
Veidot bērnam domāšanu: “Es esmu kompetents, es tikšu galā sarežģītās situācijās, man tas izdosies”;
Novērst bērna koncentrēšanos tikai uz negatīvām situācijām;
Veidot uzticamas attiecības starp vecākiem un bērnu;
Veidot priekšstatu par pasauli un sevi.

Panākumu stāstu piemēri bērna dzīvē:

Šīs tēmas var izmantot, lai veidotu pozitīvus un motivējošus terapeitiskos stāstus, kas veicina bērna pašnovērtējuma celšanu, pozitīvu attieksmi pret saviem sasniegumiem un pašpārliecinātību.

Ceļojums uz jaunu skolu:
Stāsts par to, kā galvenais varonis pārvarēja bailes no jaunās vides un atrada jaunus draugus vai paziņas.
Uzvara sporta sacensībās:
Stāsts par to, kā bērns trenējās un pārvarēja grūtības sportā, iegūstot uzvaru vai uzlabojot savus personiskos sasniegumus.
Jaunu zināšanu apguve:
Stāsts par jaunas prasmes apgūšanu, piemēram, mūzikas instrumenta spēli vai zīmēšanu, un to, kā bērns progresē, pateicoties savam izturīgumam un pūlēm.
Palīdzība citiem:
Stāsts par to, kā bērns palīdzēja kādam citam, vai tas būtu skolā, mājās vai kopienā, un kā tas ietekmēja viņu un apkārtējos.
Uzvara pār personīgajām bailēm:
Stāsts par to, kā bērns pārvarēja savas bailes vai trūkumus, piemēram, bailes no tumsas, publiskas runas vai citus izaicinājumus.
Panākumi mācībās:
Stāsts par bērna pūlēm konkrētā priekšmetā, kas palīdzēja uzlabot akadēmiskos sasniegumus.

Psihoemocionālie stāsti par panākumiem bērna dzīvē

Mazais mākslinieks:
Stāsts par meiteni, kura sapņoja kļūt par mākslinieci, bet šaubījās par savām spējām. Viņa aktīvi trenējās un galu galā radīja izcilu zīmējumu, par kuru saņēma uzslavas no ģimenes un draugiem, tādējādi mācoties ticēt saviem spēkiem un saprotot, ka panākumi atnāk ar smagu darbu.
Uzvara sporta sacensībās:
Pasaka par zēnu, kuram patika skriet, bet kurš vienmēr atpalika sporta nodarbībās. Viņš nolēma trenēties katru dienu un gada beigās piedalījās skolas sacensībās. Lai gan viņš neizcīnīja pirmo vietu, viņa uzlabotie rezultāti un prieks par piedalīšanos lika viņam saprast, ka panākumi nav tikai uzvara, bet arī personīgā izaugsme.
Pirmais koncerts:
Stāsts par meiteni, kura spēlēja klavieres un ļoti baidījās uzstāties publiski. Pēc daudzām mēģinājumiem un ģimenes atbalsta viņa uzstājās skolas koncertā un saņēma vētrainus aplausus. Panākumi palīdzēja viņai pārvarēt bailes un turpināt savu muzikālo karjeru.
Uzvara konkursā:
Pasaka par zēnu, kurš piedalās izgudrojumu konkursā ar savu projektu – lidojošu rotaļu helikopteri. Pēc daudziem mēģinājumiem un kļūdām viņa izgudrojums iegūst balvu konkursā. Zēns saprot, ka neatlaidība un radošums var novest pie lieliem sasniegumiem.
Kļūdas labošana:
Stāsts par meiteni, kura pieļāva kļūdu svarīgā skolas testā. Tā vietā, lai saskumtu, viņa lūdz palīdzību skolotājam, mācās no savām kļūdām un uzlabo savas atzīmes nākamajos testos. Tādējādi viņa saprot, ka patiesie panākumi slēpjas spējā mācīties un nepadoties.

Scenārija izveides plāns (I variants)

Orientācija uz faktiskajiem notikumiem, kas ir līdzīgi izaicinājumam vai pārbaudījumam.

Solis I. Stāsta sākums. Viss bija labi.

Dzīvoja…

Solis II. Parādījās problēma, kas jāatrisina

Reiz…

Solis III. Doma, kas radās (ienāca prātā) varonim.

Un tad…

Solis IV. Varonis atrada risinājumu vai kaut ko izdarīja

Tādējādi…
Un tā bija veiksme.

Jautājumi, ko var uzdot bērnam, veidojot panākumu stāstu, lai palīdzētu attīstīt sižetu un padziļināt tēmas izpratni:

Kādus tieši panākumus tu vēlies aprakstīt savā stāstā?
Šis jautājums palīdzēs bērnam noteikt stāsta galveno fokusu.
Kāds ir tava varoņa galvenais mērķis vai sapnis?
Tas palīdzēs precizēt, ko tieši varonis vēlas sasniegt.
Ar kādām grūtībām vai problēmām varonis saskaras ceļā uz panākumiem?
Šis jautājums palīdzēs radīt konfliktu un dinamiku sižetā.
Ko varonis dara, lai pārvarētu šīs grūtības?
Tas palīdzēs noteikt soļus un pūles, kas nepieciešamas panākumu sasniegšanai.
Kas palīdz varonim ceļā uz panākumiem?
Šis jautājums palīdzēs ieviest varoņa atbalsta personāžus.
Ko jūt varonis pirms panākumu sasniegšanas?
Tas palīdzēs attīstīt stāsta emocionālo pusi.
Kādas mācības varonis gūst savā ceļā?
Tas palīdzēs uzsvērt procesa un personiskās izaugsmes nozīmi.
Kā varonis svin savus panākumus?
Tas palīdzēs pabeigt stāstu uz pozitīvas un motivējošas nots.

Šie jautājumi var palīdzēt bērnam padziļināti izstrādāt stāstu un padarīt to detalizētāku un emocionāli piesātinātāku.

Galvenie aspekti panākumu stāsta izveidē

Nepārspīlējiet grūtības vai piepūli, kas bija nepieciešama;

stāstam nevajadzētu izklausīties biedējošam vai šausminošam;
notikumi nedrīkst tikt novērtēti kā “sīkumi” vai “nejauša veiksme”: panākumi ir centīga darba un pūļu rezultāts, nevis tikai veiksme;
iekļaujiet tēlus, kas palīdz vai atbalsta varoni: ģimeni, draugus, skolotājus vai mentorus, kas iedvesmo un sniedz noderīgus padomus;
pievērsiet uzmanību varoņa emocijām;
svarīgi iekļaut morāli vai mācību, ko bērns var gūt no stāsta: centības nozīmi, ticību sev, atbalsta lomu no citiem vai grūtību pārvarēšanu.

Terapeitiskais stāsts: Kā pārvarēt garlaicību

Solis I. Stāsta sākums

Reiz dzīvoja zēns vārdā Maksis. Viņš bija jautrs un zinātkārs zēns, kurš vienmēr meklēja piedzīvojumus. Skolā viņam bija daudz draugu, un viņi bieži spēlējās kopā pagalmā pēc stundām.

Solis II. Garlaicības sākums

Bet vienu dienu notika nepatīkams notikums. Maksis saslima un vairākas dienas nevarēja iet uz skolu. Viņš palika mājās, gulēja gultā un jutās ļoti bēdīgs. Viņam bija garlaicīgi un skumji, jo viņš nevarēja spēlēties ar draugiem un apmeklēt savu iemīļoto skolas bibliotēku.

Solis III. Garlaicības sliktākie mirkļi

Vienā no šīm dienām, kad visi bija skolā, Maksis gulēja savā gultā un domāja, ka viss apkārt kļuvis tik garlaicīgs un bezmērķīgs. Viņš jutās skumjš un vientuļš, jo neredzēja savus draugus un nevarēja mācīties kopā ar viņiem.

Solis IV. Ko dara Maksis

Tad Maksis nolēma, ka vairs negrib vienkārši gulēt un garlaikoties. Viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai uzlabotu savu noskaņojumu. Viņš palūdza mammai atnest viņa mīļāko piedzīvojumu grāmatu, kuru viņš vēl nebija lasījis. Maksis sāka lasīt grāmatu un sajuta, ka viņa iztēle atkal atdzīvojas.

Solis V. Makša sajūtas

Pēc tam Maksis jutās nedaudz labāk. Lasot savu mīļāko grāmatu, viņš aizmirsās no garlaicības un skumjām. Viņš sāka iztēloties sevi kopā ar grāmatas varoņiem, kuri devās aizraujošos ceļojumos.

Solis VI. Problēmas risinājums

Maksis nolēma, ka, lai gan viņš pašlaik nevar būt kopā ar draugiem, viņš var atrast daudzas interesantas nodarbes sev. Viņš sāka plānot, kuras grāmatas vēl vēlas izlasīt un kādas jaunas spēles vēlas apgūt, kad atgriezīsies skolā. Maksis saprata, ka garlaicību var pārvarēt, ja meklē jaunas iespējas savu interešu apmierināšanai.

Secinājums

Makss sajuta, ka viņa garastāvoklis uzlabojas, kad viņš koncentrējās uz to, ko var izdarīt šobrīd, lai uzlabotu situāciju. Lasīšana un iztēle palīdzēja viņam aizmirst par garlaicību un atkal izjust dzīves prieku.

Otrais stāsta veidošanas variants

Pāriet uz soļiem

Ikdienas laimīgie mirkļi, kas nav saistīti ar panākumiem vai sasniegumiem, kurus nepieciešams paturēt prātā, jo tos viegli palaist garām.

Vispirms bija nepatīkami,
Pēc tam kaut kas notika,
Un bērns spēja justies laimīgs,
brīvs un noticēt, ka arī viņu var mīlēt.

Stāsta veidošanas iezīmes

centieties stāstu pastāstīt pirms gulētiešanas (stāsti “pirms miega”);
jautājumi bērnam pirms stāsta sākuma:

Vai tev šodien bija kaut kas labs?
Kad tu šodien juties apmierināts ar sevi?

Pievērsiet uzmanību!

Pārāk daudz laba:

nepārspīlējiet bērna panākumus, lai neizraisītu atkarību no uzslavām un panākumiem;
starp labo un slikto ir jābūt skaidrai robežai;
jūsu veiksmes stāstos nevajadzētu būt tikai salīdzinājumam ar citiem. Bērnam var rasties domas: "Es esmu vislabākais, esmu labāks...", ja kāds dienas notikums ir saistīts ar uzvaru pār kādu. Vienmēr atradīsies kāds, kas ir labāks. Daudz noderīgāk ir iemācīt bērnam domāt par sevi: "Ar mani viss ir labi. Es varu. Un, ja es pacentīšos, es varu sasniegt vēl vairāk."
Ne vienmēr jāpriecājas par bērna labu atzīmi vai panākumiem. Dažreiz var teikt: "Es priecājos par tevi; es priecājos, redzot, ka tu esi priecīga; es priecājos kopā ar tevi, jo tu esi laimīga un apmierināta." Ar šiem vārdiem jūs bērnam paužat nevis "Man prieku sagādā tavi panākumi", bet "Man prieku sagādā tas, ka tu esi laimīga." Tas ir ļoti svarīgs aizsargmehānisms pret dzīves pozīcijas veidošanos, kas orientēta tikai uz panākumiem, kā arī labs aizsargmehānisms pret pārmetumiem: "Maniem vecākiem/vecvecākiem... mani labi vērtējumi ir svarīgāki par mani pašu!"
Pārāk maz laba: Pieaugušie uztraucas, ka viņu bērnam trūkst pieticības un pazemības, un secīgi un nežēlīgi atgādina bērnam, cik daudz viņš vēl nezina un nemāk.

1 October 2024