Traumatiskā pieredze

Stāsti - kā izskaidrojums piedzīvotajam/redzētajam
pāriet pie soļiem

Kad tas nepieciešams?

bērnu kaut kas satrauc;
bērna uzvedība ir mainījusies;
bērns ir bijis liecinieks konfliktam;
pārdzīvojusi traumējošu notikumu, bēdas (vardarbība, slimība, dzīvības apdraudējums, kāda nāve).

Kā to izdarīt?

(soli pa solim katram posmam)

Solis I. Pajautājiet bērnam:

Kad tu atceries veco nepatīkamo notikumu, kāda aina tev parādās acu priekšā?
Kad tu atceries visgarāko notikuma brīdi, ko tu domā par sevi?

Uzmanību! Ja bērns nevēlas atbildēt uz jautājumiem, nelieciet viņam. Sāciet paši izdomāt stāstu.

Frāzes, kuras nedrīkst teikt bērnam sarunas laikā:

Tev jābūt stipram.
Netaisi no mušas ziloņi.
Tu jau esi pietiekami liels/liela tam.
Citi bērni no tā nebaidās.
Tās ir tikai bērnu bailes.
Tas jau sen ir pagājis, kāpēc par to atcerēties?
Tu vienkārši esi noguris/nogurusi.
Tagad nav laiks šādām sarunām.
Tas ir tikai tavas iztēles auglis.
Tu pats/pati esi vainīgs/vainīga.
Nevajadzēja būt tik naivam/naivai.
Kas ar tevi nav kārtībā?
Tu uzvedies kā mazs/maza.
Tu vienkārši esi pārāk jūtīgs/jūtīga.
Tev jāaizmirst par to.
Tev jāsamierinās ar to.
Tu pats/pati visu sarežģī. Tu pats/pati uzvelcies.
Tās vienkārši ir muļķības.
Tās visas ir tava iztēle.
Nav par ko tik ļoti uztraukties.
Tas nebija tik slikti.
Es tevi nekad neatstāju.
Tas nesāp. Vai Tas nav sāpīgi.
Nav jābaidās.
Tu nedrīksti tā domāt, tas ir muļķīgi (vai tās ir blēņas).
Kāpēc tu biji tik izklaidīga/ izklaidīgs?
Ko tu izdomā, ko tu sev iedomājies?
Saņemies.
Neraudi.
Bet tu mani sarūgtināji.
Tu mani briesmīgi pievīli.

Bērnam ir tiesības uz subjektīvu situācijas uztveri.

Solis II. Stāsta sākums

Reiz dzīvoja… .
Viņu sauca…
Viņš darīja visu to pašu, ko katrs…
Vispirms viņš…,
pēc tam…,
tad…,
un pēc tam…

Sākam ar pozitīvu situāciju „Viss bija labi…”, veidojot bērnam drošības sajūtu.

Izvēlamies galveno varoni: pasaku tēlu vai reālu?
Identifikācija. Galvenajam varonim ir līdzīgas īpašības ar bērnu, bet, lai bērns varētu brīvi distancēties no galvenā varoņa, vārdam jābūt citam.
Detalizēti pārrunājam un iezīmējam: ko varonis redz, dzird, jūt pieskaroties; kādas smaržas viņš izjūt, garšas (kāds ir viņa mīļākais gardums), ķermeņa sajūtas (ko viņš izjūt vēderā, galvā…)
Ja runa ir par pārāk smagu situāciju, tad stāstu var stāstīt vairākās versijās ar atšķirīgu emocionālo slodzi: vispirms stāsta varonis (vai darbojošā persona) var būt, teiksim, zieds – saulespuķe; pēc dažām dienām, stāstot šo pašu stāstu, var tuvoties vēl nedaudz, izvēloties jau cilvēku.

Reāli varoņi

1. Marks, drosmīgs zēns

Izskats: tumši mati, lielas zaļas acis, bedrītes vaigos.
Raksturs: ziņkārīgs, mīl piedzīvojumus, vienmēr palīdz draugiem.

2. Marta, labsirdīga meitene

Izskats: gaiši mati, zilas acis, vienmēr valkā sarkanu lentu matos.
Raksturs: atsaucīga, mīl lasīt grāmatas, vienmēr gatava uzklausīt citus.

3. Roberts, mazais sapņotājs

Izskats: sarkani, cirtaini mati, valkā brilles.
Raksturs: iztēlojas sevi kā supervaroni, mīl zīmēt, nedaudz kautrīgs.

4. Emīlija, mazā pētniece

Izskats: īsi kastaņbrūni mati, vienmēr valkā krāsainas zeķes.
Raksturs: mīl dabu, pēta visu apkārt, uzdod daudz jautājumu.

5. Olivers, jaunais izgudrotājs

Izskats: tumši mati, vienmēr valkā gaiši zilu beisbola cepuri.
Raksturs: interesējas par tehniku, konstruē modeļus, dievina eksperimentēt.

6. Sofija, mazā dejotāja

Izskats: gari mati, saņemti astē, valkā baleta tutu kleitu.
Raksturs: dievina dejot, jautra, vienmēr kustībā.

7. Jānis, jautrais puika

Izskats: gaiši brūni mati, mirdzošs smaids.
Raksturs: mīl smieties, stāstīt jokus, spēlēt futbolu.

8. Elizabete, mazā māksliniece

Izskats: īsi mati ar krāsainām matadatām.
Raksturs: dievina zīmēt, sapņaina, ļoti radoša.

9. Gustavs, mazais mūziķis

Izskats: gaiši mati, vienmēr ar mazo ģitāru.
Raksturs: mīl spēlēt instrumentus, dziedāt, ar labu ritma izjūtu.

10. Jēkabs, mazais ceļotājs

Izskats: tumši mati, vienmēr ar mugursomu.
Raksturs: dievina ceļot, stāstīt stāstus par saviem piedzīvojumiem.

Šie tēli var tikt izmantoti terapeitisku stāstu veidošanai, kur viņi saskaras ar dažādām grūtībām, piedzīvo emocijas, kas ir līdzīgas bērna izjustajām, un mācās tās pārvarēt.

Pasaku varoņi

1. Meža rūķis Grins

Izskats: mazs, ar bārdu, nēsā zaļu cepuri.
Raksturs: gudrs, draudzīgs, zina daudz meža noslēpumu.

2. Feja Lili

Izskats: maza, ar spārniem, nēsā ziedu raksta kleitu.
Raksturs: laipna, vienmēr gatava palīdzēt, ir burvju putekļi dziedināšanai.

3. Pūķītis Toby

Izskats: mazs pūķis, spilgti zaļš, ar spārniem.
Raksturs: ziņkārīgs, nedaudz kautrīgs, bet ļoti drosmīgs.

4. Elfs Ariels

Izskats: garš, ar asām ausīm, ģērbjas elfu drēbēs.
Raksturs: jautrs, ātrs, mīl dziedāt dziesmas.

5. Mavka Marička

Izskats: meitene ar gariem matiem, pārklāta ar ziediem un lapām.
Raksturs: sargā dabu, gudra, mīl dejot.

6. Burvis Alfrēds

Izskats: vecs vīrietis ar garu bārdu, nēsā mēteli un cepuri.
Raksturs: gudrs, mierīgs, vienmēr zina, kā atrisināt problēmu.

7. Ūdens piliens

Izskats: mazs ūdens gars, kas izskatās kā ūdens piliens.
Raksturs: rotaļīgs, mīl plunčāties un spēlēties ūdenī.

8. Kaķis karotājs Murčiks

Izskats: liels kaķis ar zobenu un ķiveri.
Raksturs: drosmīgs, aizsargā vājos, vienmēr gatavs kaujai.

9. Greita, raganiņa uz slotas

Izskats: maza raganiņa ar asu cepuri, nēsā melnu kleitu.
Raksturs: nedaudz neveikla, bet ļoti laipna un vēlas palīdzēt citiem.

10. Lidojošais ponijs Pegija

Izskats: mazs ponijs ar spārniem, mirdzošs.
Raksturs: jautrs, mīl piedzīvojumus, palīdz visiem, kas ir grūtībās.

11. Milzis Bobs

Izskats: liels, ar laipnām acīm, nēsā vienkāršu apģērbu.
Raksturs: nedaudz neveikls, bet ļoti laipns un aizsargā savus draugus.

12. Mazais trollis Triksija

Izskats: neliels, ar zaļu ādu, smieklīgs deguns.
Raksturs: draiskulīgs, mīl jokot, vienmēr meklē piedzīvojumus.

13. Princese Aurora

Izskats: skaista meitene ar zeltainiem matiem, nēsā kroni.
Raksturs: taisnīga, gudra, vienmēr gatava palīdzēt savai karalistei.

14. Rūķis kalējs Nikita

Izskats: zems, spēcīgs, ar bārdu un āmuru.
Raksturs: čakls, nedaudz kašķīgs, bet ar lielu sirdi.

15. Burvīgais vienradzis Zvaigznīte

Izskats: balts vienradzis ar mirdzošu ragu.
Raksturs: maigs, laipns, ar burvju spējām, kas palīdz dziedēt.

Šie pasaku varoņi palīdzēs bērnam ienirt burvju pasaulē un atrast veidus, kā pārvarēt savas bailes un problēmas.

Solība III. Kaut kas notiek

Grūtā situācija – vissliktākais attēls, vissmagākā epizode, nomācoša doma (“Es…”);
nepatīkamas sajūtas apraksts(“Diemžēl tā var notikt ar bērnu/dzīvnieku…”)
Reiz…
Pēkšņi…

Solība IV. Ko dara varonis

Un tad…

Pajautājiet bērnam: Kāds ir viņa viedoklis?

Solība V. Kaut kas neiet tā, kā ieplānots

Tomēr…

Solība VI. Tad…

Tad…
Mūsu varonis mēģina atrisināt problēmu.
(Aktīvi rīkoties, katru dienu kļūt stiprākam, lūgt kādam palīdzību…)
Risinājumi, izeja, aktīva bērna līdzdalība, pozitīvas sajūtas, labs viedoklis, kas palīdz samazināt slodzi.
(“Es…”)

Svarīgi!

Saglabājiet precizitāti detaļās: norādiet, kas ko darīja, kad un kur.
Ļaujiet bērnam raksturot situāciju zīmēšanas laikā: mudiniet viņu stāstīt par smaržām, garšām, sajūtām un domām, kas saistītas ar situāciju.
Paskaidrojiet bērnam, ka fiziskas reakcijas, piemēram, sasalšana, kliegšana, raudāšana vai bēgšana, kā arī emocijas, piemēram, bailes, agresija vai apjukums, ir dabiskas sarežģītās situācijās. Ķermenis reaģē tā, lai aizsargātu varoni.

Solība VII. Stāsta beigas

Beidzot…
(visi atrisinājās, vai arī nē, bet varonis kļuva stiprāks, ieguva pieredzi)
Jauns pozitīvs stāvoklis. Drošības un laba garastāvokļa pastiprināšana.

Frāzes, kuras var teikt bērnam terapijas stāsta beigās, ko viņš izveidojis pats:

Es tevī klausos un saprotu, ka tev ir grūti.
Tavas jūtas ir pilnīgi normālas. Ikviens var izjust tādas pašas emocijas līdzīgās situācijās.
Man ir svarīgi zināt, kā tu jūties.
Tu neesi viens ar to. Es esmu šeit, lai tevi atbalstītu.
Nesteidzies ar sajūtām. Ja tu neesi gatavs/gatava par to runāt, es sapratīšu.
Tu vari izjust daudz dažādu emociju, un visas tās ir svarīgas.
Saruna par to var šķist sarežģīta, bet es tev palīdzēšu to pārdzīvot.
Mēs varam runāt, cik ilgi vien vēlies, bet tu izlem, cik daudz stāstīt.
Tev ir tiesības justies droši un aizsargāti.
Es lepojos ar to, kā tu runā par savām jūtām.

Šīs frāzes atbalstīs bērnu pēc tam, kad viņš dalījies ar savu pieredzi, un ļaus viņam justies atbalstītam un saprastam.

Ko darīt, kad bērns izvairās no kopīgas stāsta radīšanas

Variants 1

Viss, ko bērns saka, tiek pieņemts.
Rezultāts: maksimāls prieks un maksimāli intensīva darba pieredze vecākiem.

Bērns saka	Vecāki saka
Attiecībā uz ideju “Es nezinu”. Nekas netiek teikts vai Neko nesaka	Pārdomāju… , es nezinu, ko man darīt. Apsēdos un vēlreiz pārdomāju. Galva bija… tukša. Tur nebija nevienas domas. Bet es gribu, lai būtu kāda ideja, kas man varētu palīdzēt?
Attiecībā uz varoņa vārdu. “Es nezinu”. “Tu pasaki”.	Varoņa vārds bija ESNEZINUTUPASAKI. Brīnišķīgs vārds. Izveidojiet stāstu par to, kā tas notika, ka viņu tā sauc.
Varoņa apraksts. Es nezinu. Negribu runāt. Man viss ir vienalga.	Bija varonis, ne liels, ne mazs, viņam vienmēr bija vienalga/viņš nekad negribēja neko teikt. Un tas bija viņa īpatnība. Reizēm ar to bija labi, bet reizēm slikti. Bet vienu dienu notika tā, ka…
Kādas skaņas viņš juta. Klusē. Nezinu.	Tad viņš dzirdēja, bet neko nedzirdēja. Nezināja, ko dzirdēja. Varbūt kādam vajag palīdzību?
Bērns kļūst neapmierināts, dusmīgs vai saka: “Es vairs negribu”	Varonis pēkšņi sajuta kādu kairinājumu un padomāja: “Es vairs negribu”, bet tad izlēma, ka šodien pietiek un ka jāatrod sev cita nodarbe/spēle. Un viss. Stāsta beigas.

Variants 2

Uzdot jautājumu vēlreiz. Bet tikai vienu reizi! Daudzi bērni atkārtotus jautājumus uztver kā kaut ko ļoti uzmācīgu, šie jautājumi var izraisīt aizkaitinājumu vai nevēlēšanos, un bērns izrādīs aizsargreakciju. Iespējams, tieši šajā dienā jums labāk būtu pabeigt stāstu patstāvīgi.

Variants 3

Turpināt stāstīt pašam. Daudziem bērniem nepieciešams vairāk laika, pamudinājuma un atbalsta, pirms viņi uzdrošinās ļauties kopīgai stāsta veidošanai. Varat uztaisīt pārtraukumu un uz laiku atlikt jūsu sarunu, tomēr ir svarīgi just šo pārtraukuma ilgumu (ne pārāk īsu un ne pārāk garu).

Variants 4

Piedāvāt bērnam dažādas izvēles iespējas – tas atvieglo stāstījumu, vai piedāvāt diskusiju, un bērns pats izlems, vai viņš vēlas turpināt stāstīt.

Atslēga veiksmīgas terapeitiskās stāsta veidošanas nodrošināšanai

Atbalsts un drošība:
Ir svarīgi izveidot drošu un atbalstošu vidi bērnam. Terapeitam vai pieaugušajam jānodrošina, lai bērns justos, ka viņa jūtas un emocijas ir svarīgas un tiks cienītas.
Izpratne un atbalsts:
Uzziniet, kāpēc bērns izvairās. Iespējams, viņš nejūtas ērti, ir satraukts vai vienkārši nav gatavs runāt. Ir svarīgi izrādīt empātiju un atbalstu attiecībā uz viņa/viņas jūtām.
Izvēles sniegšana:
Piedāvājiet bērnam izvēlēties, kā viņi vēlas sākt stāstu. Piemēram, ļaujiet izvēlēties galveno varoni, darbības vietu vai sižeta sākumu. Bērns var izvēlēties stāsta elementus, piemēram, galveno varoni, notikuma vietu, notikumu secību utt. Tas palīdz bērnam sajust, ka viņš/viņa kontrolē situāciju un veicina viņa/viņas aktīvu līdzdalību terapijas procesā.
Ērtības veicināšana:
Pieejiet stāsta veidošanas procesam bērnam ērtā veidā. Piemēram, ļaujiet stāstu izstāstīt mutiski vai izmantojot viņa iecienītās rotaļlietas, bet paši zīmējiet stāstu. Tas ļaus bērnam redzēt savu stāstu no malas.
Pakāpeniska piesaiste:
Ja bērns izjūt satraukumu, dodiet viņam laiku pielāgoties idejai. Sāciet ar vienkāršākām uzdevumiem vai stāstiem, kas neprasa lielu emocionālo ieguldījumu.
Jūtu izteikšana:
Ir svarīgi maigi stimulēt bērnu stāstā izteikt savas jūtas, emocijas un domas stāstā. Tas ļauj viņam sajust atbalstu un sapratni par saviem pārdzīvojumiem.
Pozitīva nostiprināšana:
Uzslavējiet bērnu par jebkuriem mēģinājumiem vai idejām, pat ja viņi vēl nav gatavi aktīvai līdzdalībai. Pozitīva nostiprināšana var rosināt vēlmi mēģināt vēlreiz.
Stāsta pielāgošana:
Stāsts var tikt pielāgots atkarībā no bērna vecuma īpatnībām un attīstības līmeņa. Piemēram, jaunāki bērni var izmantot vairāk vizuālu elementu vai pasaku varoņu, kamēr vecāki bērni var vēlēties tiešāku pieeju situācijai.
Jaunu prasmju attīstība:
Stāstā var iekļaut elementus, kas veicina jaunu stratēģiju vai emociju pārvaldīšanas prasmju attīstību. Piemēram, stāsta varonis var parādīt, kā viņš spēj atrast atbalstu, atgūt ticību sev vai attīstīt stratēģijas baiļu vai trauksmes pārvarēšanai.
Pakāpeniska informācijas ievade:
Ir svarīgi izvairīties no bērna pārslogošanas ar informāciju, kas var būt traumatiska. Terapeitam jāpārvalda process tā, lai bērns pakāpeniski izteiktu un saprastu savas jūtas, neizjūtot pārmērīgu slodzi.
Spiediena novēršana:
Nepiespiediet bērnu piedalīties. Tas var novest pie stresa un turpmākas izvairīšanās. Tā vietā mēģiniet izveidot tādu vidi, kurā bērns jūtas ērti un ieinteresēti.
Darbs ar profesionāli:
Ja bērns pastāvīgi izvairās no dalības terapeitiskajos stāstos vai citās ar emociju attīstību saistītās aktivitātēs, var būt nepieciešama konsultācija ar psihologu vai terapeitu, lai noskaidrotu iemeslu un atrastu efektīvas pieejas.

Kategorija: populāri vai ieteicami stāsti

iestrēdzis liftā;
uzturēšanās slimnīcā;
vecāku šķiršanās;
vecāku šķiršanās ar vardarbību;
nelaimes gadījums (automobiļu avārija) ar traumām (salauzta kāja, roka);
nelaimes gadījums bērnu rotaļu laukumā;
dzīve strīdu atmosfērā;
autoagresīva uzvedība;
nenoteiktība un bailes pēc robežu pārkāpšanas;
dzīvesvietas maiņa;
draugu zaudēšana;
vardarbība;
svešvaloda;
bērns nesaņem to, kas viņam nepieciešams jaunajos apstākļos;
vardarbīgs akts (vai nežēlīga rīcība) no cita bērna puses;
kaunināts ģimenes, draugu, svešinieku klātbūtnē;
bērns spiests pamest vecāku māju un reaģē uz to ar agresiju.

Scenārijs terapeitiskajam stāstam: Pēteris un Burvju Lifts (līdz 8 gadiem)

Solis I: Kontakta izveidošana

pāriet pie soļiem

Pajautājiet bērnam:

Kad tu atceries veco nepatīkamo notikumu, kāda aina parādās acu priekšā?
Kad tu atceries sliktāko brīdi šajā notikumā, ko tu domā par sevi?

Uzmanību! Ja bērns nevēlas atbildēt uz jautājumiem, nelieciet viņam to darīt (vai nespiediet viņam to darīt). Sāciet paši izdomāt stāstu.

Frāzes, kuras nedrīkst teikt bērnam sarunas laikā:

Nav jābaidās vai Nebaidies.
Tu tā nedrīskti domāt, tās ir muļķības.
Ko tu izdomā, ko tu esi sadomājies?
Saņem sevi rokās.
Nav jāraud vai Neraudi.
Bet tu mani sarūgtināji.
Tu man liki šausmīgi vilties.

Princips: bērnam ir tiesības uz subjektīvu situācijas uztveri.

Solis II: Stāsta sākums

Reiz dzīvoja puika. Viņu sauca Pēteris. Viņš darīja visu to pašu, ko katru dienu: vispirms viņš pamodās, tad brokastoja, un pēc tam devās uz skolu/ bērnudārzu. Viss bija labi, un Pēteris jutās droši.

Elementi:

Sākam ar pozitīvu situāciju, lai bērns justos droši.
Izvēlamies galveno varoni: šajā gadījumā tas ir īsts puika Pēteris.
Identifikācija: galvenajam varonim ir līdzīgas iezīmes ar bērnu, bet vārds ir cits, lai nodrošinātu distancēšanos.
Detalizēti apspriežam un iztēlojamies: ko varonis redz, dzird, jūt; kādas smaržas viņš sajūt, garšas (kāda ir viņa mīļākā uzkoda), ķermeņa sajūtas (ko viņš sajūt vēderā, galvā…).

Solis III: Apgrūtinoša situācija

Reiz Pēteris kopā ar mammu devās ciemos pie vecmāmiņas, kas dzīvoja lielas mājas desmitajā stāvā augstā mājā. Viss bija labi, līdz viņi nonāca pie lifta. Pēkšņi Pēteris sajuta stipras bailes un nevēlējās iekāpt liftā. Viņš atcerējās veco nepatīkamo epizodi, kad reiz bija iesprūdis liftā uz dažām minūtēm.

Solis IV: Ko dara varonis

Un tad Pēteris nolēma nebraukt liftā un pateica to mammai. Mamma ieraudzīja viņa bailes un nolēma palīdzēt. Viņi apsēdās uz soliņa pie ieejas, un mamma sāka stāstīt stāstu par burvju liftu.

Pajautājiet bērnam: “Kāds ir tavs viedoklis?”

Solis V: Kaut kas notiek ne tā (jeb noiet greizi)

Tomēr Pēteris joprojām juta bailes, pat pēc mammas stāsta. Viņš domāja, ka nespēs pārvarēt savas bailes.

Solis VI: Problēmas risinājums

Tad Pēteris nolēma mēģināt iedomāties, ka lifts ir burvju transports, kas ved viņu uz fantastisku pasauli. Viņš dziļi ieelpoja, aizvēra acis un iedomājās, ka lido uz burvju pasauli, kur dzīvo labas fejas un drosmīgi bruņinieki. Pēteris jutās stiprāks un drosmīgāks. Viņš uzdrošinājās iekāpt liftā kopā ar mammu.

Lifts maigi uzbrauca, un kad durvis atvērās desmitajā stāvā, Pēteris smaidot iznāca kopā ar mammu. Viņš pārvarēja savas bailes un jutās kā īsts varonis.

Pajautājiet bērnam: “Kā tu domā, ko Pēteris jūt šajā mirklī?”

Solis VII: Pozitīvs noslēgums

Kopš tā laika Pēteris vienmēr izmantoja liftu, iedomājoties jaunus piedzīvojumus burvju pasaulē. Viņš vairs nebaidījās, bet tieši pretēji — gaidīja jaunus aizraujošus ceļojumus ar burvju liftu.

Secinājums:

Mūsu varonis iemācījās pārvarēt savas bailes, aktīvi rīkojoties un iedomājoties pozitīvus mirkļus. Tas palīdzēja viņam justies stiprākam un pārliecinātākam par sevi.

9 June 2025